Stepe

Pļavas

Pļava ir ekosistēma, ko veido daudzgadīgi lakstaugi. Pļavas parasti ir izveidojušās ilgstošas ganīšanas un pļaušanas rezultātā. Mūsu valsts atrodas mežu zonā. Tas nozīmē, ka gandrīz neviena pļava pie mums nevar ilgstoši pastāvēt, ja tā netiek īpaši uzturēta – ganīta vai pļauta. Ja pļavas netiek ganītas vai pļautas, tās pamazām aizaug ar kokiem vai krūmiem.

Ja jau pļava ir cilvēka uzturēta ekosistēma, tad vai patiešām pie mums nebija pļavu sugu tajos senajos laikos, kad cilvēki vēl nenodarbojās ar lauksaimniecību? Nelielās platībās pļavas pie mums ir pastāvējušas arī bez cilvēka palīdzības. Pirms vairākiem gadu tūkstošiem mūsu mežos bija daudz vairāk lielo zālēdāju dzīvnieku nekā tagad. Viņi ganījās mežos, kur ne tikai nograuza lakstaugus, bet pamielojās arī ar jauno koku dīgstiem. Tā viņi „iekopa” nelielas mežu pļavas vai lauces, kur koki nevarēja ieaugt, ja pārāk garšoja sumbriem vai aļņiem.

Arī mūsdienās pļavas var veidoties dabiski. Piemēram, bebrs ir izveidojis aizsprostu uz kādas upes – appludinājis ieleju un aizvācis kokus. Pēc kāda laika, kad aizsprosta apkaimē vairs nav to koku, kas garšo bebriem, bebrs savu ūdenskrātuvi pamet un dodas uz citu vietu taisīt jaunu aizsprostu. Vecais aizsprosts vairs netiek uzturēts un pēc kāda laika sabrūk. Bijušās ūdenskrātuves vietā nu ir „bebru pļava” – klaja platība, kurā aug pļavu augi. Taču ilgākais 10 gadu laikā šī vieta aizaug ar kokiem un krūmiem – pļavas vietu atkal ieņem mežs.

Latvijas pļavās aug lakstaugi - dažādas smilgas, margrietiņas, kumelītes, zirgskābenes un citas. Pļavās ligzdo dažādas putnu sugas - cīruļi, griezes un citas. Ziedos paslēptuvi un barību meklē dažādi zirnekļi un kukaiņi. Tajās ganās zālēdāji - stirnas, brieži.  Nelielu ieskatu par Latvijas pļavu iemītniekiem var gūt, apskatot video (no 3:54-4:33 minūtei).

 Vairāk par pļavu veidiem un pļavas augiem vari lasīt Latvijas Dabas fonda mājas lapā.